Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi онлайн
16 страница из 19
Pretī zvaigznēm spožām,
Pretī mūžīgai mūžībai…
Tikai – kāpēc ļoti, tik ļoti,
Man ir žēl tevis, mīļais…
Sarkanas sveces liesma
Sarkanas sveces liesma,
Kā dienas lauskas
Atspīdums sirdī
Lieko vārdu plūsma apklust,
Kā stingusi asara uz mana vaiga
Atnāk bezzvaigžņu nakts…
Puteņi
Pāri baltām galvām
Balti sniegi snieg;
Diena aiziet viena —
Atkal nav neviena…
Puteņi sauc mani līdz
Un zvaigžņu atspīdums;
Tikai spārnus vajadzētu,
Augšup… Aizlidot…
Ziemsvētku nakts
Izeju naktī
Pagalmā savā —
Lēnā solī taka
Apkārt mājai ved.
Visos logos
Sadedzu gaismas
Liekas, ka tā
Pilna ir viesu
Zvaniņu skaņas
Debesīs atskan
Zemi manu sveicot
Manas mājas garu
Sveikas jums sūtu
Saimnieki senie
Sveikas jums sūtu
Draugi un nedraugi
Lai Dievs jūs svētī
Nedraugi mani…
Lai Dievs jūs sargā
Mani mīļie un tālie…
…kad salijis krancis mirkst lietū…
Es stāvu uz zemes
Vai esmu zemzemes..
Kam vēlat man prieku nesaprotamo…
…kad salijis krancis mirkst lietū,
Un meklē ar skatienu savu
– jel kādu,
– Un gatavs par to
Un glāstu tik vienu