Nav cilvēks balts,

Un arī melns tas nav,

Kaut kas pa vidu.

Vai reiz teica kāds —

Tam netikumu tik, cik suņam blusu

Bet, pasmaidīšu-

Suņam manam blusu nav!

Ir naktī melnā zvaigznes,

Ir dienā baltā ēnas.

Ir cilvēks puķuzirnim rada,

Un – raibs, kā dzeņa vēders.

Kā atšķirt labo mums no ļauna

Vai atšķirt to maz spējam

Jo – cilvēks puķuzirnim rada

Kas aug no melnas zemes

Un tiecas baltās debesīs

Tik vidus raibu raibais.

Vien dzīvi Dievs ir devis katram

Un izvēli. Starp balto / melno…

Kas esi tu… kas esmu es…

Es nezinu. Vien minēt varu…

Rasā muti nomazgāja,

Rīta dziesmu nodziedāja,

Gaismiņā celdamās,

Tumsiņā guldamās…

Latvju meitas tautas tērps —

Mūsu mātēm, senmātēm

Skalu gaismā vērpts un austs

Linu mārkos izmērcēts, grūti audzināts

Lielos godos – kāzās, bērēs

Goda vietā celts

Lepnu stāju stalti nests

Smago darbu apsegdams

Sakšu sakšām saulē vizot

Saņemts cieši, plecus sedzot

Tā kā dzīvi rokās turot

Cieši – neatlaižot…

Vainadziņa pērlītes, asariņu lāsītes

Cieši virknē vijas