Читать книгу Mans naivums… Dzejoļi онлайн
8 страница из 19
Mūžus kopā savijot
Krustu šķērsu savērpjot
Mūsu senči iznesuši
Cauri gariem gadu gadiem
Saglabāts no dubļu dubļiem
Tīņu tīnēs paslēpenēs, sirdīs iznēsāts
Gredzentiņiem pirkstos skanot
Jostām plīvojot
Latvju tautas meitas iet
Mūsu tautas dēli – dzīvi turpinot
Kā visas tautas cerība,
Kā visa mīlestība mūsu,
Ir ievīta ik rakstā tavā
Par dzimto zemi – Latvija
Un visi pie barotnes silēm tiecas
Klusē, klusē un paklusē
Klusē, jo tas ir zelts!
Ja klusēsi, malā stāvēsi —
Kad bļāvēji ceļā nostumti būs
Tad klusētāji nāks un ordeņus saņems
Tie priekšā līdīs un izlīdīs
Un stāvēs pirmajās rindās!
Lai citi kliedz, tā tauta dumjā
No sāpēm, no bada, bez cerībām
Apzagtie, piesmietie, apsmietie
Mēs – klusēsim, jūs – klusējiet
Un visu darīsim pa kluso
Tas vienkāršākais veids, kā nokļūt
Tais varenajos, bagātajos slāņos
Un visi pie barotnes silēm tiecas —
Un liecas, un liecas, un liecas…
Mēs esam!
Es esmu,
Tu esi,
Viņš, viņa ir.
Jūs esat,
Mēs esam – mēs būsim arvien!
Kamēr vien saule spīdēs,
Un mēness atspīdēs,